Kā rīkoties, ja lidostā nozaudēta bagāža?

Nekas nevar sabojāt ilgi un rūpīgi plānotu atvaļinājumu, kā lidostā nozaudēta bagāža.  Iesaka nepieķerties materiālām lietam, bet grūti to pieņemt, kad esi palicis svešā vietā, bez visām savām ierastajām lietām, apģērba, higēnas precēm utt. Tad, kā rīkoties, šādā situācijā, nezaudējot veselo saprātu un maksimāli samazinot sev un citiem galvassāpes, vienlaicīgi maksimāli ātri tiekot atpakaļ pie savām „nozaudētajām lietām”?

Jāsaprot, ka procentuāli lielākā daļa nozaudēto bagāžas vienību tiek iekrautas citā lidmašīnā un tādējādi to piegāde tiek novēlota. Viens no veidiem, kā var samazināt iespēju pazaudēt savu bagāžu, ir laicīgi ierasties uz savu reisu, tādējādi, lidostas darbiniekiem pēdējā brīdī nav jāsteidzas un tiek maksimāli samazināta iespēja cilvēkam kļūdīties un iekraut vai pārsūtīt jūsu bagāžu uz citu reisu.

Kad konstatējat faktu, ka jūsu bagāža ir pazudusi nekavējoties ziņojiet to lidostas personālam un aizpildiet visas vajadzīgās veidlapas, ļoti palīdz, ja ir somas, kofera foto ar kādām īpašām atpazīšanas zīmēm, jo aprakstīt citā valodā runājošam cilvēkam savu melno koferi dažreiz var sagādāt nedaudz lielāku piepūli, kā ierasts. Nekad nepamet lidostu neaizpildot vajadzīgo dokumentāciju, jo tādējādi tu nodrošinies ar taustāmu pierādījumu, tam, ka neesi saņēmis savas lietas. Vienmēr pārliecinies, ka atstāj savu kontaktinformāciju, lai vajadzības gadījumā, lidostas vai aviosabiedrības darbinieki varētu ar tevi sazināties. Parasti šādos gadījumos aviokompānijas nogādā nozaudēto bagāžas vienību uz jūsu norādītu adresi bez papildus samaksas, bet par to jau vajadzētu vienoties ar lidostas darbiniekiem, pie kuriem aizpildīsiet nozaudēto lietu pieprasījumu dokumentus.

Ieteikums, saglabāt visus čekus, par izmaksām, kas radušās, nozaudētās bagāžas dēļ, tādējādi vēlāk ir reāls pamats no aviokompānijas pieprasīt segt šīs izmaksas.

Pieredzējuši ceļotāji iesaka „neglabāt visas olas vienā grozā” ar to tiek domāts tas, ka nevajadzētu visas kritiski nepieciešamās lietas, kā arī vērtīgās lietas, piemēram, portatīvos datorus, planšetes, fotokameras, nepārvadāt nododamajā bagāžā, daļu no šim lietām var pārvietot uz „carryon” jeb bagāžu, ko ņemam līdzi lidmašīnas salonā, tādējādi varam samazināt iespēju pazaudēt vērtīgas un dārgas mums lietas.

Posted in Blogs | Tagged , , | Leave a comment

Ko darīt, lai nevajadzētu aizņemties kredītu?

Kredīti ir ļoti plaši pieejams veids kā risināt problēmas, veikt pirkumus un darīt daudz ko citu. Taču kredīts ir saistības kuras var ne tikai palīdzēt, bet tās var radīt ļoti nopietnas un paliekošas sekas kuras nebūt nav tās labākās vai patīkamākās. Lai izvairītos no šādām problēmām, mums vajadzētu censties dzīvot tā, lai kredītus ņemt nevajadzētu. Tas nenozīmē ka kredītu ņemt ir slikti, bet kredītam nav jābūt pirmajam variantam kas jums nāk prātā.

Lai varētu dzīvot tā, lai nav jāņem kredīti, jūs varat darīt vairākas lietas. Pirmā, protams, ir uzkrājumu veidošana. Ja jūs veidojas uzkrājumus, jums ir šis rezerves fonds no kura ir iespējams paņemt nepieciešamo un nevajag aizņemties. Krāt naudu nav viegli, bet tā ir jūsu nauda par kuru jums nav jāmaksā procenti, jums nav jāgaida atbilde vai to vispār saņemsiet, šī nauda ir jūsu kabatā un varat ar to darīt ko vēlaties.

Otrs veids kā dzīvot bez kredītiem ir izveidojot budžetu un pie tā pieturoties. Sastādot budžetu, jūs izplānojat savus izdevumus, jūs ieplānojat pirkumus un maksājumus, līdz ar to, jums ir daudz niecīgāka iespēja nonākt situācijā ka ir jāveic kāds maksājums, bet jūs esat iztērējuši veikalā vairāk kā plānots un nu nākas meklēt kādus citus variantus. Protams, budžets jūs neglābs tad, ja radīsies kādi neparedzēti izdevumi, bet ar ikdienas vajadzībām jūs spēsiet tikt galā bez lieka stresa un vajadzības aizņemties. Plānojot savus izdevumus, jums arī ir iespējams labāk veidot kādus uzkrājumus vai nelielu drošības fondu neparedzētiem gadījumiem.

Trešais veids kā dzīvot, lai nevajadzētu aizņemties ir vienkārši prātīga un pārdomāta apiešanās ar naudu. Šeit nav īsti runa par budžeta veidošanu, bet gan saprātīgu naudas lietošanu. Piemērs ir sporta zāles abonements. Ja jūs tiešām aktīvi dodaties uz zāli un sportojat, protams, tas ir prātīgi. Taču ja dodaties neregulāri, reti, tad ir jāpārdomā vai maksāšana par zāli ir labākais veids kā tērēt naudu. Arī citi izdevumi var būt ne īpaši vajadzīgi. Ja jūs ļoti reti skatāties TV tad ir jāpadomā vai tiešām ir vērts maksāt par pieslēgumu. Varbūt varat iztikt ar datorā pieejamo? Šādi varat atstāt internetu, bet atslēgt televīziju.

Svarīgi ir nebaidīties no kredītiem, bet tie ir  jābūt kā rezerves variantam, ne pirmajam ko iedomājaties. Ja cenšaties risināt savas problēma un vajadzības pašu spēkiem, aizņemties šad un tad nav nekas slikts, bet jums ir jācenšas dzīvot tā, lai kredīts nebūtu nepieciešams. kredīts ir vieglākais ceļš, taču tas ne vienmēr ir labākais. Ejot pa grūtāko ceļu var ne tikai sasniegt mērķi, bet arī augt un attīstīties pat cilvēks.

Posted in Blogs | Tagged , | Leave a comment

Mājsaimniecību tēriņi

Vai zinājāt, ka Latvijas mājsaimniecībās tēriņi katru gadu nedaudz pieaug? Tas skaidrojams ar ekonomisko izaugsmi un nostabilizēšanos, par piemēru varam paņemt mūsu pašu Centrālās statistikas pārvaldes datus. Par piemēru varam paņemt 2014. gadu. Šajā gadā mājsaimniecību patēriņa izdevumi vidēji bija 299 Eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, taču tas ir par 1,24 Eiro jeb 0,4% mazāk, nekā tas bijis 2013. gadā, tā liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Jāņem vērā, ka patēriņa šajā gadā patēriņu cenu pieaugums bija par 0,6%, turpretī patēriņa izdevumi saruka par 1%.

Savukārt 2014. gada pilsētu mājsaimniecību tēriņi bija pieauguši par 0.1% un kopējā summa sasniedz aptuveni 323 Eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Turpretī mājsaimniecību patēriņa izdevumi laukos vidēji bijuši 250 Eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, tas ir par 1,9% mazāk, nekā tas bijis 2013. gadā.

Kādi tad Latvijā ir galvenie mājsaimniecības tēriņi?  Pēc Centrālās pārvaldes statistikas datiem var secināt, ka vidēji katru gadu Latvijas iedzīvotāji savas mājsaimniecības tēriņiem patērē mazliet vairāk, nekā katru iepriekšējo gadu, procentuāli tas var svārstīties no 0,1 – 1%, līdz ar to, var secināt, ka mājsaimniecību tēriņi katru gadu ir aptuveni nemainīgi, jo mēdz būt arī gadi, kuros Latvijas iedzīvotāji ir pat tērējuši mazāk,  nekā pērnajā gadā. Tas viss kopumā veido situāciju, ka mājsaimniecību tēriņi ir vidēji nemainīgi un cenu svārstības ir ļoti minimālas, taču vēlreiz paņemsim 2014. gada statistikas datus un paskatīsimies kādām mājsaimniecības lietām un precēm Latvijas iedzīvotāji tērēja savu naudu. Visvairāk šajā gadā iedzīvotāji savu naudu tērēja uzturam, šo ciparu veido 28% no visiem patēriņa izdevumiem. Dati liecina, ka mājsaimniecību izdevumi pārtikai uz mājsaimniecības locekli mēnesī vidēji samazinājās, no aptuveni, 85 Eiro 2013. gadā līdz 82 Eiro 2014. gadā. Taču daudzām mājsaimniecībām, izdevumi palielinājās atpūtas precēm, aptuveni par 11,3% jeb naudas izteiksmē tas ir bijis aptuveni 2,40 Eiro, mājokļa iekārtām, dažādiem mājas piederumiem un mājas uzkopšanai izdevumi palielinājās par 8,6% jeb naudas izteiksmē tas bijis 1,09 Eiro.

Posted in Blogs | Tagged , , | Leave a comment

Laba alga, bet nepatīkams darbs

Laba alga, bet nepatīkams darbs, vai mazāka alga, bet darbs, kas patīk – kā labāk?

Laba alga, bet nepatīkams darbs, vai mazāka alga, bet darbs, kas patīk – abi varianti ir slikti. Šādi strādāt var tikai neilgu laiku, manuprāt ne ilgāk kā divus gadus. Ja tomēr ir jāizvēlas kāds no šiem variantiem, tad ieteiktu izvēlēties mazu algu, bet patīkamu darbu. Vieglāk ir pārciest fiziskas sāpes, nevis sāpes dvēselē, tāpat arī vieglāk ir sadzīvot ar materiālo trūkumu, nevis morālām ciešanām ienīstā darba dēļ. Vissvarīgākais cilvēkam ir dvēseles stāvoklis. Labu garastāvokli, mieru dvēselē, dzīvesprieku nevar nopirkt par naudu.

Vissliktākais ir nevis nepatīkams vai labi neatmaksāts darbs, bet gan morāli nenovērtēts darbs. “Mēs pārtiekam viens no otra un nevis no pārtikas precēm….” , tā ļoti vienkārši un patiesi teikts kādā dziesmā. Savu darbu mīlošam gleznotājam, aktierim, sētniekam, skolotājam, lauksaimniekam un citiem, kas dara sev patīkamu darbu, jājūt  vismaz līdzcilvēku novērtējums. Ja ar sētnieka darbu būs apmierināti māju iedzīvotāji, slavēs viņa darbu, tad celsies viņa pašapziņa, uzlabosies garastāvoklis un līdz ar to arī veselība. Sakāmvārdu: “Labāk simts draugu, nekā simts naudas”, var saistīt arī ar labu darba kolektīvu. Darbā ar kolēģiem mēs pavadām gandrīz tik pat  laika kā  ar savu ģimeni. Ja darba kolēģi ir jauki, draudzīgi, izpalīdzīgi, labi novērtē tevi vai nu kā cilvēku vai darba darītāju, tad nav nemaz tik ļoti svarīgi vai saņem iespējami lielāko algu, vai dari iespējami patīkamāko darbu.

Ja labi atmaksāta darba devējs tevi uzskata tikai par darba mašīnu, uzslavas nekad nedzird, darbā jūti morālu spiedienu no vadības un kolēģu puses, tad ilgi nepaliksi ne labi atmaksātā, ne arī darbā, ko pašam patīk darīt.

Laba alga, bet nepatīkams darbs, vai mazāka alga, bet darbs, kas patīk – kā labāk? Cilvēki visu laiku meklē vidusceļu starp šiem diviem variantiem. Gudri darba devēji arī meklē vidusceļu starp šiem variantiem. Un šāds vidusceļš ir atrodams. Darbs nav tikai tas ko tu reāli dari, bet tā patiesībā ir darba vide, kurā tu strādā. Nepatīkamais darbs bieži nav izmaināms, tas vienkārši jādara, bet var būtiski uzlabot darba apkārtējo vidi un darba organizāciju. Labas darba telpas, ģērbtuves un  dušas, arī koplietošanas tualetes, kvalitatīvi darba aizsarglīdzekļi ievērojami samazina nepatiku pret darbu. Daudzi Norvēģijā strādājošie slavē tur pastāvošo  labo darba organizāciju, kur ir stingri noteikti  regulāri  darba pārtraukumi atpūtai. Ne mazāk svarīgas ir darba devēju sniegtās veselības apdrošināšanas polises, rīkotās kopīgās ekskursijas un balles, dāsnās dāvanas svētkos. Un skat – darbs tad ir tikai grūts, bet nav neciešams. Darba devēju rūpes par darbiniekiem arī var  pieskaitīt pie  darbinieku darba novērtējuma. Tomēr vadītāju, kolēģu mutiski vai rakstiski izteiktā uzslava ir būtisks iemesls palikt jebkurā darba vietā.

Posted in Blogs | Tagged , , , | Leave a comment

Ieteikumi, kas neļaus tēlam sabojāt karjeru

Mēs visi tagad esam iegrimuši sociālajos portālos tādos ka facebook, twitter, instagram un nemitīgi atjauninām mūsu statusu ar lietam, ko darām, kur dodamies un kā tas mums liek justies, nemitīgi dalāmies ar mūs saistošu informāciju ar citiem, publicējam bildes no mūsu ikdienas, ballītēm un svinībām, ceļojumiem utt., īpaši neaizdomājoties par koptēlu, kādu veidojam. Vajadzētu apzināties vienu vienkāršu lietu, ka visa internetā publicētā informācija, blogi, bildes, posti ir tur uz mūžu, pat ja tos dzēsīsiet ir iespēja tos atjaunot, tādēļ būtu ļoti jāizvērtē liets, ko mēs rakstam un publicējam un kādu viedokli mēs atstājam pēc mūsu profilu apskates. Visa informācija ir publiskas pieejas, kas nozīmē to var apskatīt jebkurš interesents ar interneta piekļuvi. Strauji attīstoties, informācijas tehnoloģijām ir mainījušies veidi, kā personāla atlases speciālisti izvērtē un pārbauda pretendentu atbilstību konkrētajam amatam, Lai arī mums dažreiz šķiet, ka strādāsim esošajā darbavietā ilgstoši un satraukumam nav pamata, jārēķinās, ka kādreiz vēlēsimies pakāpties pa karjeras kāpnēm un mūsu publicētā informācija var liegt iespēju mums to izdarīt.

Ir vairāki vienkārši ieteikumi, kuriem sekojot, var nodrošināt labu un neitrālu tēlu sociālajos tīklos, kas nekādā ziņā jūs nediskreditē svešinieku acīs. Būtu jāizvairās no īpaši sensitīvas informācijas publicēšanas. Speciālisti iesaka izvairīties no ar narkotikām un alkoholu, atbalstošu un saistošu postu publicēšanu. Vēl būtu jāizskauž seksuāla rakstura ierakstu un bilžu publicēšana savā profilā ar vardarbību un naidu kurinošu video, bilžu un ierakstu publicēšanas, kā arī ar īpašu savu reliģisko uzskaitu vai politiskās piederības paušanas un uzsvēršanas.

Dažādos sociālajos portālos, būtu jāpapēta privātuma iespējas, un jāizvērtē, kurus ierakstus redz visi jūsu draugi, kurus redzat tikai jūs, un kurus var redzēt visi pārējie. Tas arī var būt noderīgs rīks, kā kontrolēt jūtīgu informāciju no nevēlamām acīm. Pirms katra ieraksta un bildes publicēšanas būtu uz mirkli jāaizdomājas un jāizvērtē, kādu iespaidu tas atstātu par mums pilnīgi svešam cilvēkam, tikai tā var saglabāt maksimāli drošu un nevajadzīgām lietām nepiegružotu „darba drošu” profilu.

Posted in Blogs | Tagged , , , | Leave a comment

Kā atgriezties darbā pēc atvaļinājuma?

Atvaļināmā mūsu ikdiena ļoti izmainās – ejam vēlu gulēt, ceļamies, kad vēlamies, saulainas dienas pavadām pludmalē, skatāmies savas mīļākās pārraides un seriālus bez ierobežojam, bet agrāk vai vēlāk pienāk tā diena, kad mums jāatgriežas atpakaļ uz darbu, lai arī, kā mums to negribētos. Lai šo pārejas procesu veiksmīgāk pievarētu ir pāris vienkārši ieteikumi, pie kuriem pieturoties, to paveikt būs krietni vieglāk.

Kalendāra izpēte

Atgriežoties no atvaļinājuma, varam iegrimt neproduktīvā ilūzijā, ka esam iekrauti darbos, bet vajadzētu mierīgi un vēsu prātu apskatīt darāmo darbu sarakstu, un saprast, atsvaidzināt atmiņā, kādas ir mūsu prioritātes tuvākajās dienās, un pievērsties tām

Saraksta izveide

Milzīga nozīme produktīvā laika izmantošanā un stresa samazināšanā darbavietā ir lietu plānošanai. Izveido sarakstu ar lietām, kas jāizdara, sagrupē tās pēc svarīguma un paveic sākot no sarežģītākās un svarīgākās uz mazāk nozīmīgāko.

Savas darbavietas sakārtošana

Laikā, kamēr esat prom, iespējams, uz jūsu galda sakrājusies jauna dokumentācija, neatvērti pasta sūtījumi, tas viss rada haosu, no kura vajadzētu izvairīties. Veltiet pāris minūtes, lai to visu sakārtotu, un jutīsieties daudz labāk un produktīvāk.

Atsakies no vairāku lietu darīšanas vienlaicīgi

Pieķeries un realizē darbus pa vienam, jo multitaskings ( vairāku lietu darīšana vienlaicīgi) rada ļoti maldīgu iespaidu, ka paveicam lietas ātrāk, kaut tā bieži vien nemaz tā nav.

Novērs traucēkļus

Atvaļinājuma laikā esam pieraduši visu dienu pārbaudīt mūsu sociālos portālus – facebook, instagram, twitter un nekavējoties atbildēt uz komentāriem, postiem, tad tagad, lai maksimāli pievērstos darbam, vajadzētu izslēgt telefonam skaņu vai to vispār izslēgt, tādējādi samazinot maksimāli visus iespējamos traucēkļus, kas mums novērš no lietam, kas prasa iedziļināšanos un paaugstinātu koncentrēšanos. Tādā veidā mēs ātrāk paveiksim darbu, pieļausim mazāk kļūdas un samazināsim ievērojami savu stresa līmeni.

Tas, ka esi tikko atgriezies, no atvaļinājuma nenozīmē, ka tev darbā jāpaliek ilgāk un jāpaveic savi un citu neizdarītie darbi. Tu esi pelnījis tieši tādu pašu attieksmi, kā pārējie tavi kolēģi.

Posted in Blogs | Tagged , | Leave a comment

Kur uzkrāt?

Naudu var uzkrāt saviem bērniem paredzētos krājkontos, kuri tiek atvērti, bērnam sasniedzot pilngadību. Ja arī iemaksas ir nelielas, taču regulāras, ieguldījums uz bērna vārda ar domu parūpēties par tuva cilvēka nākotni ir būtisks ieguvums un ieguldījums personas attīstībā. Lielākas summas radīs acīm redzamu peļņu noteikto procentu likmju dēļ.

Ja Jums ir pieredze vai zināšanas, varat domāt par līdzekļu ieguldīšanu finanšu tirgos. Parasti darbība ar finanšu tirgiem notiek ar bankas palīdzību, kurā tiek atvērts konts darījumiem. Tā kā ieguldījumi finanšu tirgos saistīti ar zināmu risku, bankas jautā par klienta kompetenci (pieredze un zināšanas), ievērojot finanšu instrumentu, produktu un darījumu dažādību un pašas iestādes sniegto ieguldījumu pakalpojumu specifiku. Ieguldītājiem pieejami visdažādākie finanšu instrumenti: akcijas, depozitārie sertifikāti, kas tiek tirgoti regulētā tirgū, ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības; akcijas, depozitārie sertifikāti, kas netiek tirgoti regulētā tirgū, alternatīvo ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības; parastās obligācijas, parādzīmes u.c. vienkārši parāda instrumenti; konvertējamas, apmaināmas obligācijas, obligācijas ar pārdošanas (put) un pirkšanas (call) opciju u.c. parāda vērtspapīri ar iebūvētu atvasināto instrumentu; biržā tirgotie nākotnes līgumi (futures), finanšu līgumi par starpību; procentu likmju mijmaiņas līgumi (interestrateswaps), akciju u.c. finanšu aktīvu mijmaiņas līgumi (equityswaps u.c.);strukturētais depozīts ar riska prēmiju; valūtas nākotnes un mijmaiņas līgumi (FX swaps, FX forwards); iespēju līgumu (options), akciju un obligāciju īsā pārdošana (nesegtās pozīcijas);repo un reverserepo darījumi, ja finanšu instruments tiek iegādāts uz darījuma rezultātā piešķirtā finansējuma rēķina, akciju vai citu finanšu instrumentu maržinālā tirdzniecība (vadlīnijas par atsevišķu ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu regulējošo Finanšu instrumentu tirgus likuma normu piemērošanu.

Posted in Blogs | Tagged , | Leave a comment